Salīdzinoši nesen, kopš 1996. gada, Latvijā uzsāka darbu pirmie diplomētie zobu higiēnisti. Kā jebkurš sākums tas bija grūts. Zobārsti bažījās, ka zobu higiēnisti viņiem noņems darbu – zobakmens noņemšana un smaganu ārstēšana nu bija pilnībā zobu higiēnistu rokās, kā arī pacientu izglītošana, kas sniedz iespēju tiem labāk izvairīties no zobu un smaganu saslimšanām.

Nu jau pagājuši 15 gadi, un dzīve visu ir salikusi savās vietās – zobārsti ārstē zobus, zobu higiēnisti māca pacientus, kā saglabāt zobu un smaganu veselību un rūpēties par tiem. Visiem ir ko darīt un būs ko darīt vēl ilgi!

Visi sertificētie zobu higiēnisti ir Latvijas Zobu Higiēnistu Asociācijas biedri. Tas ir garants, ka speciālists apmeklē pēcdiploma apmācības kursus, uzzinot jaunumus profesijā, attīstot savas komunikācijas spējas un kļūstot par labu profesionāli.

Latvijā strādājošie zobu higiēnisti ir daļa no pasaules zobu higiēnistu pulka. Zobārstniecība bez zobu higiēnistiem nav iedomājam.

Kaut vieta un lietotais aprīkojums ir tas pats, kas zobārstiem, tomēr instrumenti un iemaņas ir kardināli atšķirīgas. Tāpēc vēlamies īsumā iepazīstināt ar zobu higiēnistu darba specifisku un nozīmi jūsu veselības saglabāšanā.

Profesiju raksturojošā definīcija skan šādi - Zobu higiēnists ir veselības aprūpes darbinieks, kas palīdz novērst mutes dobuma slimības (zobu un zobu apkārtējo audu) bojājumus un veic to ārstēšanu. Zobu higiēnista galvenais uzdevums ir mutes dobuma saslimšanu profilakse.

Kā mēs, zobu higiēnisti, varam būt noderīgi tieši Jums?

Vai zinājāt, ka Jūsu mutes dobumā dzīvo ap 5000 baktēriju, kur daļa no tām izraisa zobu bojāšanos, smaganu iekaisumu, kas raksturojas ar smaganu asiņošanu, kā arī ir par iemeslu zobu izkrišanai (!)? Tie nav briesmu stāsti! Statistika liecina, ka 92% Latvijas iedzīvotāju ir kāda no šīm saslimšanām. Dzeniet prom ilūzijas - jūs esat viens no viņiem!

Visa „ļaunuma sakne” ir baktēriju kopums, kas slēpjas aplikumā. Tas ir galvenais zobu bojāšanas un smaganu slimību cēlonis, jo, pārstrādājot jūsu mutē palikušās ēdiena atliekas, tās izdala skābi un toksiskas vielas. Neticat? Vai aizejot uz tualeti Jūsu „izdalītais’ galaprodukts ir goda vietā liekams? Tāpēc zobu tīrīšana ir vienīgais veids kā Jūs sevi varat pasargāt no baktēriju atlieku produktu graujošās iedarbības. Zobu tīrīšana ir ārstēšana!

Tomēr pilnībā likvidēt baktēriju radīto mīksto aplikumu mājas apstākļos paša spēkiem nav iespējams, jo ir vietas mutē, kuras ir grūti aizsniedzamas un iztīrāmas. Zobakmeni mājas apstākļos cilvēks pats notīrīt nevar.

Kas ir zobu aplikums un zobakmens?

Zobu aplikums ir mīksta, lipīga masa, kas nogulsnējas gar smaganu malu pie zobu kakliņiem un zobu starpās. Zobu aplikums pamatā veidojas no ēdiena atliekām, mikrobu galaproduktiem, siekalām, kā arī no atsevišķiem produktiem, kam piemīt kaitīga iedarbība uz zobu emalju. Kā par piemēru var minēt melnās tējas un kafijas radītos nosēdumus uz emaljas, kas veicina labāku kaitīgo baktēriju attīstību un vairošanos.

Ļoti negatīva ietekme uz mutes dobuma veselību ir smēķēšanai. Nikotīns bojā dentīnu un paātrina baktēriju vairošanās procesu.

Nenotīrīts mīkstais aplikums ar laiku, siekalu ietekmē, kļūst ciets. Tas jau ir zobakmens. Smaganu asiņošana, kā arī slikta elpa ir pirmā no pazīmēm, kas varētu liecināt par zobakmens esamību. Virssmaganu zobakmens, tas ir tas ko mēs redzam uz zobiem, zemssmaganu - smaganu rievā, ko ar aci nevar redzēt. Zobakmens pamazām atslāņo smaganas un noārda kaulu, kurā turas zobi, kā rezultātā var zaudēt zobus.

Zobu higiēnas procedūras norise.

Procedūra ilgst apmēram no pusstundas līdz stundai. Ja zobakmens ir liels un vairāk izveidojies var būt tā ,ka higiēnists jāapmeklē vairākas reizes. Ja ir nepieciešama jau  nopietnāka ārstēšana, zobu higiēnists nosūtīs jūs pie ārsta periodontologa.

Zobu higiēnists izmeklē, iztaujājot par vispārējo veselības stāvokli un nosaka bojāto zobu un periodonta (ap zobiem esošo audu) stāvokli.

Veic mutes dobuma profilakses pasākumus, kas sevī ietver:

• virs un zem smaganu aplikuma un zobakmens noņemšana. To dara ar
ultraskaņas aparāta palīdzību un rokas instrumentiem;

• zobu pulēšanu, izmantojot speciālas pulējamās pastas un pulierus. Vēl var
pielietot arī sodas strūklas aparātu, kas ar speciāla pulvera palīdzību notīra
aplikumu un pigmentus no zobiem;

• zobu starpu diegošana;

• fluora saturošu līdzekļu uzklāšana uz zobiem (gēli, putas un lakas)

• izstāsta par pareizu zobu tīrīšanu, diegošanu un mutes kopšanas līdzekļu izvēli
lietošanai mājās.

• izstāsta par veselīgiem ēšanas paradumiem.

Zobu higiēnista profesijas definīcija.

Zobu higiēnista profesijas definīcija pieņemta 1989.gadā Starptautiskajā zobu higiēnistu federācijas kongresā Kanādā:

„Zobu higiēnists ir veselības aprūpes speciālists, kurš beidz atzītu zobu higiēnistu skolu. Ar klīnisku pakalpojumu, izglītojoša darba un konsultatīvas plānošanas palīdzību viņš cenšas novērst mutes saslimšanas (zobu un ap zobu esošo audu bojājumus). Zobu higiēnists nodrošina esošo slimību ārstēšanu un palīdz cilvēkam saglabāt optimālu mutes veselību. Viņa galvenais uzdevums ir vispārējas veselības veicināšana ar mutes slimību profilakses palīdzību.”

Šo definīciju pieņēmušas visas Starptautiskās Zobārstu federācijas dalībvalstis (arī Latvija kopš 1992. gada ir šīs federācijas dalībniece).

Pēc Starptautiskās Zobārstu federācijas datiem 38 pasaules valstīs ir zobu higiēnisti, un 27 valstīs tie tiek gatavoti pēc speciālām mācību programmām – zobu higiēnistu skolās vai koledžās.

Zobu higiēnistu juridiskās tiesības

Apgūstot pilnu apmācības kursu pēc valsts akreditētas programmas Zobu higiēnistu skolā, veiksmīgi nokārtojot valsts eksāmenus un saņemot diplomu ar kvalifikāciju – „Zobu higiēnists” -,  juridiski iegūtas tiesības izdarīt šādus klīniskus pakalpojumus un mutes veselību veicinošus pasākumus:

Pacienta izmeklēšanā:

• veikt zobu rentgenoloģisku izmeklēšanu,

• iztaujāt par vispārējo veselību,

• izmeklēt un noteikt bojāto zobu (kariesa) un ap zobu esošo audu (periodonta)
stāvokli.

Profilakses darbs ar pacientu:

• noņemt virs un zemsmaganas mīksto un cieto aplikumu,

• pulēt zobus (ar fluoru saturošām pastām) un diegot tos,

• apmācīt pareizā zobu tīrīšanas tehnikā un diegošanā,

• informēt par ogļhidrātu lietošanas kultūru un ieteikt diētas korekciju,

• ja tas nepieciešams,

• noņemt plombu pārkares un ielikt pagaidu plombējamo materiālus,

• lietot dažādus lokālos fluoru saturošus līdzekļus,

• pārklāt zobu fisūras ar silantiem.

Visas klīniskās manipulācijas zobu higiēnists veic patstāvīgi, strādājot zobārsta uzraudzībā.

Rakstu sagatavoja Gunta Dukse
11.10.2010

http://www.zobuhigienisti.lv

Latvijas sertificētie Zobu higiēnisti

4.Baltijas profilakses konference zobārstniecīb